Sestdien, 1. februārī Ciemupes Tautas namā kopā sanāca ļaudis, lai dalītos atmiņās par kluba dzīvi pus gadsimta garumā. Dokumentos rakstīts, ka ēka ekspluatācijā nodota 1970. gadā. Kā cilvēku dzīvē notiek dažādi notikumi, tāpat tādi notikuši arī ēkas pastāvēšanas vēsturē, tāpēc visi tika aicināti uz atmiņas stāstu pēcpusdienu “Ciemupes Kluba stāsti”.
Ciemupes Tautas nama vadītāja Daiga Sosnare pauda patiesu prieku par sanākušajiem interesentiem, laikabiedriem, bijušajiem darbiniekiem un ciemupiešiem, kuru dzīve tagad vai agrāk saistījusies ar klubu.
“Šodien ikviens varēs dalīties ar saviem stāstiem, jo prātā paliek spilgtākie piedzīvojumi,” aicināja Daiga Sosnare. “Dažam atmiņā paliks svētku brīdis, kādam atmiņā paliks darba process. Kāds atcerēsies tikai sīkas nianses, bet no šādām atmiņu drumstalām veidojas krāsaina mozaīka par Ciemupes Tautas namu. Mūsu krāsainā mozaīka ir izveidota no afišām un fotogrāfijām, kuras daudz ko pastāsta par tautas nama vēsturi.”
Pirms 50 gadiem kluba atvēršana tika gaidīta ar lielām cerībām un lepnumu. Ar padomju varai raksturīgu patosu par darbaļaužu sasniegumiem avīze “Padomju Ceļš” vēstīja par kolhoza “Kopdarbs” jaunā kluba tapšanu: “Īstenībā to varēs saukt par gaismas un kultūras pili, jo pēc veidojuma un iekšējā iekārtojuma tas būs labākais mūsu rajonā. Plašajā zālē parketa grīda, skaņas atstarojoši griesti, skatuves iekārta būs kā lielākajos Rīgas teātros, ar vairākiem priekškariem, pilnīgu mehanizāciju. (…) Kluba ēkā atradīsies arī saimniecības kantoris ar plašām, gaišām telpām speciālistiem un grāmatvedības darbiniekiem, bibliotēka. Vakaros, kad zāle būs brīva, kolhoznieki te varēs skatīties platekrāna filmas. Ārpusē dienasgaismas spuldzes vistumšāko nakti vērtīs gaišu kā Rīgā, Ļeņina ielā.” (1969. gada 7. novembris)
Sen pagājis tas laiks, kad smaržoja pēc svaigas krāsas, ēkā viss bija jauns un spožs. Mainījušās valsts iekārtas, un tam līdzi arī ēkas nosaukumi. Ciemupes Tautas nams ir kā uz atmiņu pēcpusdienu atnākušo cilvēku dzīves skatuve. Tajā ir aizvadīta gandrīz visa dzīve – Bērnības svētki, pirmā balle mūžā, deju vakari un zaļumballes, kurās nost nodejots ikdienas grūtums, tad kāzas (daudziem ciemupiešiem klubā svinētas kāzas!), aktīva darbošanās pašdarbības kolektīvos, kolhoza darba svētki un pensionāru vakari. Katram ir, ko atcerēties un pastāstīt, un it sevišķi atmiņā aizķērušiem kuriozi atgadījumi un joki. Atminējās tos laikus, kad astoņdesmitajos gados diskotēkas rīkotas trīs reizes nedēļā un ikreiz pulcējušas ap trīs simtiem apmeklētāju. Kā dejots rokenrols, bet kārtības sargi uzmanījuši, vai viss ir pieklājīgi. Kā scenārijs un uzrunas bijis jāsaskaņo ar kolhoza priekšniecību. Kā noticis Humora vakars ar Žani Ezīti, ko pat ierakstījusi un pārraidījusi televīzija! Kā stāvgrūdām pilnā zālē sagaidīts gaidīts Eduards Rozenštrauhs. Stāstījumus diktofonā ierakstīja Ciemupes bibliotēkas vadītāja Liene Kainaize, lai papildinātu novadpētniecības materiālu.
Šodien Ciemupes Tautas nama ēkā atrodas Ģimenes dienas atbalsta centrs, bibliotēka un neliela Novadpētniecības istaba, kas glabā fotogrāfijas un sadzīves priekšmetus no tiem laikiem, kad Ciemupē bija muzejs. Ciemupes Tautas namā darbojas radošā darbnīca “Urdze”, vokāli instrumentālais ansamblis un notiek vingrošanas nodarbības senioriem. Tautas namā tiek demonstrēts kino, notiek atpūtas vakari un citi kultūras pasākumi.
“Redzot, cik daudzi ir atnākuši uz šo pasākumu, saprotu, ka jums tas ir bijis ļoti svarīgi. Man vienmēr ir prieks par katru cilvēku, kas atnāk uz namu, vai nu tas ir kino, vai kāds bibliotēkas pasākums. Katrs šeit atrod savai sirdij ko tuvu,” teica Ciemupes Tautas nama vadītāja Daiga Sosnare.
Informāciju sagatavoja
Agnese Reķe
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Ogres novada Kultūras centrs
+371 26442509; agnese.reke@okc.lv
