No 29. jūnija līdz 4. jūlijam Minesotā (ASV) notika XV Vispārējie dziesmu un deju svētki Amerikā. Tajos ieskanējās arī Ogres apvienotā kora «Upe» dziedātāju balsis. Koristi iespaidiem bagāti atgriezušies mājās un guvuši papildu lādiņu ceļā uz XXVII Vispārējiem latviešu dziesmu un XVII Deju svētkiem, kas paredzēti nākamvasar.
Pošoties Dziesmu un deju svētkiem Amerikā, tapa unikāls, Ogres vēsturē vēl nebijis projekts, – pirmo reizi vienā korī apvienojās piecu Ogres novada Kultūras centra (ONKC) koru dalībnieki – jauktā kora «Ogre», sieviešu kora «Rasa», jauktā kora «Grīva», Ogres Skolotāju kamerkora un jauniešu kora «Impulss» dziedātāji.
Nosaukums «Upe» šim korim izvēlēts, jo tā izpildītās dziesmas plūst kā upes ūdeņi – reizēm līgani un rāmi, bet reizēm strauji un līkumaini, turklāt Ogre atrodas divu upju – Daugavas un Ogres – krastos un cauri pilsētai vijas arī mazās upītes – Norupīte, Urga un Lebiņa.
ONKC jauktā kora «Ogre» prezidente Aija Stjade, kura mēģinājumu procesā un arī brauciena laikā uz ASV uzņēmās apvienotā kora administratores pienākumus, stāsta, ka jauktais koris «Ogre» 2012.gadā piedalījies ASV latviešu dziesmu svētkos Čikāgā un 2019.gadā Toronto. Attiecīgi bija zināms, ka nākamie Dziesmu un deju svētki notiks ASV. Diemžēl sākās pandēmijas laiks, kas visu ietekmēja.
«Pagājušā gada novembrī savā korī veicu aptauju – vai būtu gribētāji braukt uz dziesmu un deju svētkiem ASV. Gribētāji bija, bet šā gada janvārī, kad pandēmija uzņēma apgriezienus un tika noteikti dažādi ierobežojumi, domu par braucienu atlikām, jo daudzus biedēja tik tāls ceļš šādos apstākļos. Viens no koristiem, kurš strādā ONKC, ieteica uzrunā citu koru dalībniekus. Tā arī darīju, un šādi no visiem ONKC koriem izveidojām kori ar 38 dziedātājiem, kuri nebaidījās un par spīti pandēmijai bija gatavi doties uz ASV. Lielākajai daļai koristu tas bija pirmais brauciens un piedalīšanās Dziesmu svētkos ārpus Latvijas,» stāsta A.Stjade.
Apvienotā kora vadību un sagatavošanu svētkiem uzņēmās Vispārējo latviešu Dziesmu svētku un Ogres koru apriņķa virsdiriģente Aira Birziņa, kurai arī Amerikas Dziesmu svētkos tika uzticēts nodiriģēt divas dziesmas.
«Upes» dziedātāji uz pirmo mēģinājumu sanāca 11. martā. Lai apgūtu svētku programmu, līdz braucienam uz Ameriku notika pieci kopīgi mēģinājumi, jo paralēli koristiem notika mēģinājumi arī savos koros. «Daudz vajadzēja strādāt pašiem, jo bija pieejami katras balss ieraksti, ko nodrošināja organizatori, un, pēc tiem vadoties, koristi varēja mācīties arī mājās.
Saņēmām ASV Dziesmu svētku grāmatiņas ar repertuāru, kas ietvēra daļu no 2023. gadā plānoto XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku repertuāra, kā arī diasporas komponistu darbus. Piemēram, Pētera Barisona «Latvijā», Andra Kontauta «Sit kociņu pie kociņa,» kas būs jauna dziesma arī Latvijā Dziesmu svētkos, klasika – «Beverīnas dziedonis», Raimonda Paula «Manai Dzimtenei» un Raimonda Tigula «Rīta un vakara dziesma», kas arī būs jauninājums, un, protams, «Gaismas pils», kas skan visos Dziesmu svētkos. Daļu no svētku repertuāra kora dalībnieki jau pārzināja, līdz ar to vairākas dziesmas mēģinājumu procesā vajadzēja tikai atkārtot, taču bija arī daži jaundarbi, kuru nošu rakstā, skaņu augstumos un ritmā dažviet bija atrodami izaicinājumi, kas retāk sastapti iepriekš dziedātās kora dziesmās,» stāsta A.Stjade.
Koristi uz ASV devās jau 26. jūnijā, lai piedalītos svētku mēģinājumos un uzstātos kopkora koncertā. «Upi» braucienā uz XV Vispārējiem dziesmu un deju svētkiem ASV atbalstīja Ogres novada pašvaldība un Valsts Kultūrkapitāla fonds. «Kopumā brauciens ilga 11 dienas. Vispirms divas ar pusi dienas bijām Čikāgā, tad devāmies uz St. Paulu, Minesotā, un pēc svētkiem trīs dienas paviesojāmies Ņujorkā. Tie ir neaizmirstami iespaidi un kontrasti, it īpaši tiem, kuri ASV bija pirmo reizi – pilsētas lielas, ar debesskrāpjiem, cilvēku daudzums. Tas bija ļoti košs un piesātināts laiks. Pirms lielkoncerta 30. jūnijā piedalījāmies arī Garīgās mūzikas koncertā – Debesbraukšanas katoļu baznīcā (Church of the Assumption). Šajā koncertā piedalījās nedaudz vairāk par 60 dziedātājiem no svētku kopkora diriģenta Ivara Cinkusa vadībā, izpildot divas dziesmas – «Lūgšana» no Lūcijas Garūtas kantātes «Dievs, tava zeme
deg» un Raimonda Tigula «Dod, Dieviņi». Atšķirībā no Latvijas, ASV Dziesmu svētki notiek iekštelpās, vienīgi zaļumballe bija noorganizēta ārpus telpām. Mēģinājumi notika «Intercontinental» viesnīcas lielajā balles zālē, bet pats koncerts 3. jūlijā – St. Paulu, Minesotā, iespaidīgajā «ORDWAY» mūzikas teātra zālē. Pandēmijas ietekmē dalībnieku kopumā bija mazāk, nekā ierasts – piedalījās aptuveni 550 koristi no ASV un Eiropas. Paralēli notika arī Deju svētki, kuros savukārt piedalījās ap 600 dejotājiem.
Pandēmijas ierobežojumi tobrīd bija beigušies, un priecēja, ka skatītāju zālē praktiski nebija brīvu vietu. Koncertu apmeklēja arī Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš un kultūras ministrs Nauris Puntulis.
Skatītāji un dalībnieki bija ieradušies ne tikai no ASV, – latvieši un viņu ģimenes praktiski brauca no visas pasaules, kur vien ir latviešu diaspora. Paralēli mūsu mēģinājumiem visas nedēļas garumā notika vēl citas aktivitātes – teātra izrādes, dažādi koncerti, gan vietējo grupu, gan, piemēram, bija ieradusies grupa «Astro’n’aut» no Latvijas. Bija arī mākslas darbu izstāde, darbojās dziesmu sēta, kur varēja gan skatīties, gan piedalīties kopdziedāšanā.
Notika bērnu rīti, pasākumi jauniešiem. Arī mēs paguvām apmeklēt vienīgās latviešu teātra trupas ārpus Latvijas izrādi, kur galvenajai lomai bija pieaicināts Kaspars Znotiņš no Latvijas. Kora dalībnieki iespēju robežās apmeklēja arī citus svētku pasākumus un koncertus. Būtībā var teikt, ka tās bija latviešu dienas ASV,» stāsta A.Stjade un piebilst, ka Dziesmu svētki ārpus Latvijas ir lielākais latviešu diasporas notikums, kur tautiešiem svešumā ir iespēja satikties un turpināt saglabāt latvietību un latvisko vidi, jo, kā viņi paši atzīst, tā pamazām kļūst par problēmu – jaunieši asimilējas vidē, kur dzīvo. Dalība gan Dziesmu svētkos Latvijā, gan arī ārpus tās rada vārdos neizsakāmu kopienas sajūtu un apjausmu, ka Latvija turpinās arī aiz tās robežām un šī ir iespēja latviešiem visā pasaulē būt vienotiem.
Apvienotais koris «Upe» atgriezies mājās, un unikālais projekts ir noslēdzies. Jautāta, kas gūts šajā braucienā un kas notiks tālāk, A. Stjade atzīst, ka pirmām kārtām tas ir pierādījums sev, ka viss ir iespējams. «Katrs esam atgriezušies savā korī, bet pozitīvi ir tas, ka esam iepazinušies un sadraudzējušies. Mēs visi darbojamies vienā ONKC un, lai arī ir notikuši kopkoncerti un mēģinājumi, līdz šim bijām vairāk katrs pats par sevi.
Nākamvasar Dziesmu svētkos katrs, protams, startēs no sava kora, bet, domāju, noteikti esam šiem svētkiem gatavāki. Divi pandēmijas gadi ietekmējuši visus korus un koristus, varbūt daļai bija pat zudusi motivācija vispār, kāpēc kaut ko darīt. Dziesmu svētki bija kā tāds tāls sapnis, nezinot, vai tie vispār notiks. Šī bija iespēja sapurināties un saņemties. Domāju, tas bija būtiskākais, kāpēc varbūt uzņēmos to organizēt. Ceru, katrs no apvienotā kora dalībniekiem savā korī ienesīs enerģijas lādiņu. Tagad mēģinājumi nenotiek, bet augusta nogalē atsāksim mēģināt un ceru, ka, ja arī rudenī būs kādi ierobežojumi, motivācija tos izturēt būs lielāka, zinot, ka nākamgad vasarā Dziesmu svētki tomēr var notikt. Ceļā uz tiem sev un citiem koristiem varu novēlēt nepazaudēt svētku sajūtu, turpināt gatavoties par visiem simts procentiem un nepazaudēt pozitīvo enerģiju. Šajā ziņā citiem tagad esam solīti priekšā,» smaidot saka Aija Stjade.
Nākamie dziesmu svētki ārpus Latvijas plānoti 2024. gadā Toronto, Kanādā, bet jau nākamgad Latvijas un arī latviešu diasporas pašdarbnieki visā pasaulē gatavojas piedalīties lielajos Dziesmu un deju svētkos Rīgā, kas notiks šīs svarīgās tradīcijas 150 gadu zīmē.
*Raksts par Ogres apvienoto kori UPE lasāms arī laikraksta Ogres Vēstis visiem 2022. gada 22. jūlija izdevumā.