Ogres teātris skatītājiem savā 95 gadu jubilejas sezonā sadarbībā ar Dramaturgu asociāciju piedāvā jaunu ciklu, kurā teātra aktieri lasīs jaunas, vēl neiestudētas latviešu autoru oriģināllugas. Dažādi aktieri, dažādu autoru un žanru lugas, kuras izvēlētas no topošā latviešu lugu krājuma “Cilvēksvelme”.

Latvieši mīl teātri /aksioma/
Latvieši mīl latviešu teātri /fakts/
Latvieši mīl latviešu lugas /statistika/
Latvieši mīl rakstīt lugas… /nepārbaudīts fakts/ Raksta, bet ne visi – ir daži, kas raksta un gaida, kad kāds lugu izlasīs, iestudēs, kad kādam liksies interesanti, ko viņš vai viņa ir uzrakstījis.

Dramaturģes Birutas Zujānes vadībā un Dramaturgu asociācijas paspārnē ir izdoti jau trīs mūsdienu latviešu autoru lugu krājumi – “Cilvēkzvērs” (2020), “Cilvēktīkls” (2021), “Cilvēkspārns” (2022) – un top ceturtais (“Cilvēksvelme”). Ogres teātra un Dramaturgu asociācijas sadarbībā vairākas no topošajā krājumā iekļautajām lugām
satiksies ar skatītāju uz Ogres teātra skatuves.

“Iestudējot izrādi, nozīmīgs ir brīdis, kad aktieri izlasa lugu pa lomām un pēc tam jau “ceļas kājās” un sāk to pārvērst darbībā. Jau šajā brīdī viņi savā fantāzijā un iztēlē sāk sajust, kā teksts atdzīvosies izrādē. Tieši šo brīdi – pirms – mēs arī piedāvājam izjust kopīgi ar mums un, protams, iepazīt jaunus vārdus latviešu dramaturģijā, jaunas, vēl nespēlētas lugas, sajust jaunas, vēl nebijušas emocijas. Savukārt autoriem šis brīdis –
pirms – ļaus saklausīt, kā viņu radītie vārdi skan aktieru mutēs, kā publika tos uztver un sajūt. Aicinām visus teātra mīlētājus kopīgā teatrālā piedzīvojumā izzināt ko jaunu un nebijušu. Gaidīsim jūs!” /Režisors Jānis Kaijaks

2023. gada 28. oktobra lugu lasījumi:
Egīls Šņore UZMINĒT VĀRDU jeb NACIONĀLĀ KALENDĀRA ĪPATNĪBAS (2023)
“Atjaunoju senu dažu lappušu ideju par nacionālā kalendāra īpatnībām. Ceru, ka kādu tas interesēs. Aprakstītās situācijas samērā abstraktas, bet ideja šķita atjaunošanas vērta.” /Egīls Šņore, autors/
“Nevienai nācijai nav tik daudz vārdadienu kā latviešiem. Ko ar to darīt? Autora humora izjūta, dzīves pieredze un meistarība it kā triviālo stāstu par četrdesmitgadnieku krīzi un problēmām atklāj ar gudru, ironisku un reizē lirisku skatījumu. Lugas varoņi šķietami peld pa dzīves straumi, neko necenšoties izmainīt, neuzdrošinoties izrauties no savas rutīnas. Vientulības un nepiepildītu ilgu sajūta viegli pārklāj visu lugas atmosfēru, tomēr saglabājot ironisku nokrāsu. Autors savu izvēlēto žanru nosauc par “mīlasstāstu”, tādējādi it kā dodot atslēgu materiāla interpretācijai, jo, lai vai ko esam raduši saukt par mīlestību, šajā tekstā neatrast, vismaz ne virspusē. Bet te jau sākas tas, kā mēs katrs to izlasām, bet, ko lasīt, te neapšaubāmi ir.” /Jānis Kaijaks, režisors/

Elizabete Hafere GADSIMTA LAPSU MEDĪBAS (2018)
Kad nelielā lauku apvidū netālu viens no otra mīt gailis, septiņas vistas, dažas lapsas, vanagi un pasaulē mazākās suņu šķirnes pārstāvis, ir skaidrs, ka spalviņas putēs. Kad tuvu kaimiņos dzīvo trīs sievietes un divi vīrieši, ir skaidrs, ka līdzās draudzībai pastāv aprunāšana, līdzās mīlestībai – noslēpumi, bet līdzās ikdienas darbiem – dažādas likstas un ķibeles.
“Luga “Gadsimta lapsu medības” ir sadzīves komēdija, kas acumirklī aizrauj ar spraigajiem, asprātīgajiem dialogiem un kolorīto raksturu saspēli. Lauku dzīve dažkārt sagādā ķibeles, kuru atrisināšanai jāpielieto daudz atjautības un izdomas, – kā noķert neganto lapsu, kas nemitīgi uzbrūk ciema iedzīvotāju vistām? Notikumu gaitā tiek atrisināta ne tikai šī, bet arī daudz personiskāka rakstura intriga, kurā ieinteresēta ne viena vien ciema iedzīvotāja.” /Ērika Zirne, teātra kritiķe/